I.Latkovskis, E.Dzelzītis: Latvija – investīcijām draudīga valsts?

Palielināt attēlu

Latvieši nemitīgi aizbaida ārzemju investorus. Tā savā rakstā Delfos „Latvija – investīcijām draudzīga valsts?” ar sarūgtinājumu konstatē LIAA direktors Andris Ozols: „Bez nopietniem argumentiem emociju uzplūdos paši esam palaiduši garām ne vienu vien iespēju Latvijā attīstīt ražošanu...” A.Ozols ir nobažījies, ka tagad tāpat varētu tikt aizbaidīts arī Saint Gobain ( SG ) siltumizolācijas ražotājs Isover, kas iecerējis celt rūpnīcu uz Ikšķiles un Ogres robežas.

Draudīga manipulācija jeb Kurš vainīgs?

Ņemsim aktuālo SG piemēru, lai paskatītos uz situāciju kopumā, kāpēc tad Latvijā neveicas ar investīciju piesaisti? Kas ir tie „bezargumentu emociju pludinātāji”? A.Ozols raksta daudzskaitļa pirmajā personā: „paši esam palaiduši garām”. Un tas ir godīgi un pareizi. Diemžēl siltumizolācijas ražotnes būvniecības idejas aizstāvji paši savā argumentācijā pārsvarā paliek emocionālu saukļu līmenī par investīciju nepieciešamību.

SG gadījums iekļaujas jau ierastajā shēmā, kad sabiedrība tiek nolikta ātras izvēles priekšā – vai nu mēs bez rūpīgas jautājuma izpētes pieņemam šo investoru, vai nu viņš atkal aizies pie lietuviešiem vai igauņiem. Tas ir rupjš manipulatīvs spiediens uz sabiedrisko domu. Korektam dialogam starp rūpnīcas aizstāvjiem un apšaubītājiem jārisinās pēc shēmas, kur vispirms tiek atrasti kopīgi mērķi un vienojošais, un tad detalizēti izvērtētas domstarpību situācijas.

Latvijā ir jāattīsta ražošana. Tas ir kopīgais mērķis, par kuru domstarpību nav. Bet stūrakmens, aiz kura aizķeroties, sākas visas tālākās klupšanas, ir vietas izvēle. Izskatās, ka SG ir pateikuši, mēs noteikti gribam rūpnīcu starp Ogri un Ikšķili (varbūt pirms tam bija Valmiera), jo tas neprasa lielus papildu ieguldījumus infrastruktūrai. Vienā pusē dzelzceļš, otrā auto lielceļš, turpat lielie apvedceļi un Rīga. Un mēs uz sitienu esam gatavi piekāpties. Vairs nav vietas domām par depresīvo reģionu attīstību. Kur nu vēl kaut kāda saskaņa ar Ogres un Ikšķiles perspektīvajiem attīstības plāniem! Bet domāt tādās kategorijās kā kultūrvēsturiskā identitāte, tas vispār šķiet kaut kāds sentimentāls murgs. Rūpnīcas aizstāvjiem ir ļoti augstas ambīcijas vietas izvēlē, taču tad ir jārēķinās arī ar augstu pretenziju līmeni no Ogres un Ikšķiles iedzīvotāju puses. A. Ozola raksts šķiet vienkāršota un tendencioza problēmas interpretācija.

Izvērtējami fakti

Idejas aizstāvjiem būtu jāsaprot, ka ietekme uz vidi ir faktors, kas vietējos iedzīvotājus uztrauks visvairāk. Likums „ Par piesārņojumu“ iekārtas stikla šķiedras ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā, iekļauj A kategorijas piesārņojošās darbībās, t.i kategorijā piesārņojošām darbībām ar visbīstamāko iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī visaugstāko risku, tūlīt aiz iekārtām azbesta ražošanai un azbesta izstrādājumu izgatavošanai. Pie tam piesārņojošā darbība, kuru rada stikla šķiedras ražošana, ir starp nedaudzajām piesārņojošām darbībām ( iekārtām ), kurām nepieciešama arī siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Šāds iespējamais vides piesārņojums šo visai energopaģērošo projektu var ierindot Latvijas lielāko vides piesārņotāju saraksta galvgalī, netālu aiz SIA CEMEX un a/s Valmieras stikla šķiedra Kas meklē, tas internetā atrod ASV un Eiropā ar SG ražotnēm saistītu nepievilcīgu informāciju. Regulāri vides likumdošanas pārkāpumi reģistrēti vairākos ASV štatos. Vissmagākais no ASV vides likumdošanas pārkāpumiem pēdējos gados reģistrēts Indiānas štatā: ASV Tieslietu departaments un Vides aizsardzības aģentūra 2005. gada 20. aprīlī paziņoja lēmumu par Tīrā gaisa akta pārkāpumiem SG ražotnē Maderā. Izpildot šo lēmumu, SG bija jāuzstāda papildus iekārtas gaisu piesārņojošo izmešu kontrolei un monitoringam 6,6 miljonu ASV dolāru vērtībā, jāsamaksā sods 929 000 ASV dolāru un papildus jāiegulda 1,2 miljoni ASV dolāru vides projektā kaitīgo izmešu ietekmes samazināšanai, lai samazinātu SG ražotnes iespēju izsaukt respiratorslimību ( astmas, bronhīta un enfizēmas ) saasinājumus. Savukārt Eiropas Komisija ir izdarījusi uzrēķinu, kopsummā 486,9 miljonus eiro stikla produkcijas ražotājiem Asahi, Guardian Pilkington un Saint-Gobain par cenu paaugstinājuma un citu komerciālu nosacījumu koordināciju stikla produkcijas piegādēm ( piedalīšanos cenu kartelī ). Vienošanos šie stikla produkcijas ražotāji panāca vairākās sapulcēs un citādu nelikumīgu darbību veidā. Lietu ierosināja Eiropas Komisija uz savas izmeklēšanas pamata, veicot inspekcijas šajos uzņēmumos (EUROPA – Rapid Press Release; IP/07/1781, 28 – th November, 2007).

A. Ozols konstatē apburto loku, „lai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu, vispirms ir jāsaņem arhitektūras un plānošanas uzdevums, kura saņemšana nav iespējama, ja nav atbalstīta pati celtniecības iecere.” Bet, vai nu iedzīvotāji, kuri uztraucas par vidi, būtu vainojami tāda apburtā loka izveidošanā. No šā apburtā loka izeju parāda LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 331, kur punkts 13.4 būvniecības ieceres ierosinātājam uzliek par pienākumu būvniecības publiskai apspriešanai sagatavot: „aprakstu par būvniecības ieceres iespējamo ietekmi uz attiecīgās administratīvās teritorijas vai reģiona vidi, infrastruktūru, iedzīvotāju sadzīves apstākļiem un nekustamo īpašumu vērtību. Aprakstam pievieno kompetento institūciju atzinumus (ja tādi ir izsniegti)”. Ja tas nav izdarīts, tad šie MK noteikumi nav ievēroti, un te nav nekāds apburtais loks.

Izvērtējams arguments ir arī solītās 150 darbavietas. Ogrē un Ikšķilē patlaban akūtāks ir darba roku trūkums, nevis bezdarbs. Tātad būs vajadzīgi viesstrādnieki.

Izvēlētā vieta esot rūpnieciskā zona, kur kopš padomju laika darbojoties virkne ražotņu. Precizēsim, padomju barbariskā industriālisma stilā tur pavisam nevietā tika uzcelts trikotāžas kombināts. Tā palieku vietā esošās ražotnes tagad ogrēniešiem liek smelt no savām akām piesārņotu zilu ūdeni. Pāris simts metru attālumā atrodas Daugava. Tieši pa vējam no iecerētās rūpnīcas sākas Zilokalnu mežaparks kā rekreācijas zona, kurā ir arī Rehabilitācijas centrs bronhiālās astmas ārstēšanai. Turpat netālu arī Ikšķiles baznīcas mežs un jaunais privātmāju rajons. Ikšķiles perspektīvā attīstība nekad nav saistījusies ar ražošanu. Ikšķile ir Latvijas senvēstures pērle un izkoptu privātmāju pilsēta. Pastāv liela varbūtība, ka rūpnīca samazinās Ikšķiles un Ogres nekustamo īpašumu vērtību, lai gan pretstatā Ministru kabineta noteikumu prasībām tāds vērtējums nemaz nav dots.

Investori solot pievadceļa izbūvi. Diemžēl tas vairāk izskatās pēc sīkuma, kas nepieciešams pašai rūpnīcai. Ogrē ir smagas transporta problēmas saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuvēm. Rūpnīca tās ne tikai neatrisinās, bet tikai padziļinās.

Nevar arī nerēķināties, ka sabiedriskajā apspriešanā nospiedošs vairākums ir pret rūpnīcas celtniecību. A. Ozols raksta, „ka ražošanu nav iespējams attīstīt bez izsvērtiem, pamatotiem un profesionāliem lēmumiem.” Pilnīgi piekrītam, SG ražotnes attīstībai paredzētajā vietā pietrūkst profesionāli argumentēta pamatojuma, kas saistītos ar Latvijas un atsevišķu reģionu līdzsvarotu un mērķtiecīgu attīstību. Lai Latvija būtu investīcijām patiešām draudzīga valsts, arī investīciju ierosinātājiem vajadzētu būt draudzīgākiem un precīzākiem savā argumentācijā.